Zane Putniņa

Zanes pieredze galvenokārt bijusi saistīta ar divām jomām: mākslu un darbu ar cilvēkiem. Vidusskolas laikā viņa kā brīvprātīgā darbojusies kino festivālā Arsenāls, pēc skolas absolvēšanas devusies Au Pair programmā uz Parīzi, kur brīvajā laikā kā brīvklausītāja izglītojusies Luvras augstskolā. Saskarsmes prasmi un pacietību Zane stiprinājusi baristas profesijā, savukārt komunikācijas spējas attīstījusi izstāžu asistentes lomā, Venēcijas Mākslas biennalē iepazīstinot apmeklētājus ar latviešu mākslinieku darbiem.

Visos izglītības iegūšanas posmos – no sākumskolas līdz pat augstskolai – Zani laiku pa laikam pavadījusi īpatnēja sajūta, ka mācībām veltīto laiku varētu pavadīt lietderīgāk – tad pasniegšanas veids šķitis neatbilstošs, tad mācību saturs neaktuāls. “Likās – nav, ko sūdzēties. Drīzāk kaut kas jāmaina, lai citiem tā neliktos!” Domājot par skolotāja ietekmi, Zane atzīst, ka šī profesija sabiedrībā tiek vērtēta daudz par zemu, taču “ļoti bieži cilvēki stāsta, ka profesiju izvēlējušies tieši lieliska skolotāja dēļ.” Tā izaicinājums radīt augstvērtīgas stundas un apziņa par skolotāja nozīmīgo lomu cilvēku dzīvēs Zani mudināja pašu kļūt par vienu no izglītības lietpratējiem.

Domājot par to, ko Zane vēlētos, lai viņas skolēni atceras vēl gadiem pēc kopā pavadītām stundām skolā, viņa stāstīja: “Gribētu bērniem parādīt, ka pasaule, kurā dzīvojam, lielā mērā ir cilvēku radīta, un tādēļ nav jābaidās to mainīt, atteikties no nevajadzīgām, novecojušām idejām. Taču, lai to izdarītu, idejas ir kārtīgi jāizprot. Tāpēc arī vērts mācīties.”