Zanda Jasūna

Uzsākt profesionālās gaitas psiholoģijā iedvesmoja Zandas psiholoģijas skolotāja, kas spēja aizraut ar savu personību, kā arī interese par cilvēkiem un to dažādiem iekšējiem procesiem. 

Pieredzi darbā ar bērniem Zanda nedaudz bija ieguvusi jau pirms programmas. Bērnībā, pieskatot savu jaunāko māsu un vēlāk arī vecāko brāļu bērnus, savukārt studiju laikā piestrādājot par auklīti. “Līdztekus psiholoģijai mani vienmēr ir interesējusi arī pedagoģija, tāpēc, iepazīstot Marte Meo, Montesori un Valdorfa pedagoģijas principus, palīdzēju un joprojām palīdzu arī saviem vai māsas bērniem apgūt ko jaunu, kas, iespējams, sagādā grūtības. 

Man skolā nepadevās matemātika, tāpēc es zinu to sajūtu, kad pedagogs vai vecāks saka: “Nu, kā tu vari to nesaprast?! Tas taču ir tik vienkārši!” Tāpēc, lai neliktu bērnam justies slikti, es meklēju dažādus veidus, piemēram, vizuālus piemērus vai asociācijas, lai atvieglotu uztveri, līdz kopīgi atrodam piemērotu metodi, ar kuru bērns izprot vielu un jūtas par sevi pārliecinātāks un drošāks. Tā ir lieliska sajūta – apziņa, ka tu vari. Jā, varbūt nedaudz citādāk kā citi, bet vari, un tas ir pats galvenais!” stāstīja Zanda savā pieteikuma anketā. 

Zandai piemīt radošs un zinātkārs gars. Runājot par studiju laikiem, Zanda stāsta, ka viņai patika studēt. Taču līdz ar ģimenes papildinājumu viņas iekšējie resursi bija ierobežoti, tāpēc, dzirdot par alternatīvu izglītības veidu, vēlējās pamēģināt. “Tagad es jūtos kā atkarīga no mūsu mācībām, gaidu tās ar prieku. Kopības sajūta, kas ir izveidojusies ar grupas meitenēm un programmas vadītāju ir ļoti palīdzējusi programmas laikā.

Darbā ar bērniem esmu atvērta un draudzīga, bet reizē prasīga skolotāja ar nospraustām robežām, jo no psiholoģijas viedokļa tas bērnam sniedz drošības izjūtu. Cenšos būt radoša, veidojot bērniem interesantus uzdevumus, kas ir aktuāli viņu vecumposmam, interesēm un apgūstamajām tēmām. Un ir patīkami apzināties, ka, lai arī neesmu “uķi-puķi” skolotāja, viņi tik un tā mani uztver kā savu draugu, priecājas, mani no rīta ieraugot, un ar patiku nāk uz manām nodarbībām. Kad bērni un viņu vecāki saka, ka esmu forša skolotāja – tā ir vislielākā gandarījuma sajūta!”