Rudīte Liepiņa

Rudīte stāsta, ka, piedzimstot dēlam, sāka pievērst pastiprinātu uzmanību notiekošajam pirmsskolas iestādēs. “Es novēroju šo standartizēto pieeju, kas man nepatika. Mēs, cilvēki, neesam vienādi, tad kāpēc lai, piemēram, darbi tādi būtu? Bērnu audzināšanā mēs nevaram iet pēc vienāda standarta, tāpēc gribēju iedot kaut ko savu.”  

Pārmaiņu pamudināta, Rudīte ieguva aukles kvalifikāciju. Un, gūstot pārliecību, ka patīk būt pirmsskolas vidē un darbs ar bērniem, pieteicās programmai “Misija: Pirmsskola”. 

Ar Iespējamo misiju viņa saskārās jau 9. klasē, kad mācījās pie Iespējamās misijas skolotājas. Rudīte stāsta: “Tajā laikā redzējām pedagogus bez nekādas sirsnības, bet viņa, lai gan bija prasīga, saredzēja citu pieeju, kā runāt ar bērniem un vadīt nodarbības. 

Šis ir tas, ko es kā mamma vēlos redzēt pirmsskolas izglītības iestādēs un kā es vēlos doties pie bērniem un palīdzēt viņiem augt stipriem, radošiem un mērķtiecīgiem. 

Arī es katru reizi eju uz grupiņu ar domu, ka būšu labāka un rīkošos labāk. Ir jādomā par savu uzvedību. Tas piemīt Iespējamās misijas skolotājiem. Mēs gribam dot labāk un paši būt labāki.” 

2024. gada novembra vidū Rudīte pieņēma jaunu izaicinājumu strādāt sagatavošanās grupā. “Man ir patīkami, ka esmu tikai divas nedēļas šajā grupa un viņi jau ir pieņēmuši mani kā savu audzinātāju. Bērni pieņem ātrāk pārmaiņas nekā pieaugušie.” 

Skolotāja stāsta, ka, esot ar bērniem diendienā, ir kļuvusi atvērtāka. “Jo vecāki paliekam, jo ieturīgāki mēs kļūstam. Bet, kā bērni priecājas, kad mēs kā pedagogi neesam visu laiku nopietni! Ir jāļauj sev muļķoties, izdomāt mistiskas balsis un būt nedaudz vairāk bērnam.” 

Dalība programmā Rudītei ir apliecinājusi, ka ir pacietīgāka, nekā sākotnēji šķitis, un ir gatava katru dienu mācīties.