Oļesja Usa

Jau kopš mazotnes inženierzinātnes Oļesjai nav svešas. Vecāki jau kopš bērnības deva iespēju iepazīties ar inženierzinātnēm dažādos pulciņos. Savukārt turpināt rakt dziļāk iedvesmoja skola. “Es atceros, ka aptuveni 5. klasē mums veidoja ieskatu inženierzinātnēs un rādīja dažādus eksperimentus, kas toreiz iedvesmoja. Piemēram, ķīmijā bija ķīmijas vulkāns un tamlīdzīgi. Es arī piedalījos sacensībās starp citiem skolēniem. Tās man bija kā aizraušanās. Arī tas sacensību gars man radīja mīlestību pret inženierzinātnēm.” 

Kļūt par skolotāju nebija Oļesjas sākotnējais mērķis, iestājoties universitātē. “Kad iestājos RTU, es nedomāju, ka kļūšu par skolotāju. Bet aptuveni mēnesi kopš studiju sākuma, es sāku mācīt bērnus RTU Bērnu un jauniešu universitātē. Pārsvarā es mācīju elektroniku. Otrajā semestrī es sāku pasniegt elektroniku, enerģētiku un 3D modelēšanu 2.–9. klases skolēniem, bet vēlāk – Futurimo centrā.  

Kad es redzēju, ka ir iespēja pievienoties Iespējamai misijai, es padomāju, ka man tas patīk, padodas un es varētu pamēģināt arī sevi skolotājas lomā.” 

Pašlaik Oļesja pasniedz vidusskolas skolēniem ķīmiju, savukārt 8. klasei – fiziku. “Šī ir ļoti aizraujošā pieredze. Tas nav tas pats, kas vadīt nodarbības bērniem interešu izglītības jomā. Tā ir lielākā atbildība, cits zināšanu līmenis un bērnu skaits, bet tas ir tā vērts, jo dažreiz es saņemu no skolēniem pozitīvu atgriezenisko saiti un pateicības vēstules. Saņemot ko tādu, sakot, ka ķīmija un fizika palikusi interesantāka, un viņi vairāk un vairāk ar to aizraujas, es nevaru teikt, ka skolotāja darbs nav tā vērts.”