Madara Kleina

Skolas vide Madarai bijusi tuva jau kopš laikiem, kad vēl pati bija skolniece. “Vēl šodien, aizejot uz savu skolu, jūtos tur kā otrajās mājās – visi skolotāji ir mani draugi, visiem sejā ir smaids un atmiņas par labi pavadītiem skolas gadiem. Un kā vēl labāk dod atpakaļ, ja ne pašai kļūstot par skolotāju? Iedvesmot bērnus kā reiz iedvesmoja mani, palīdzēt bērniem atrast viņu ceļu dzīvē vai vismaz palīdzēt palūkoties plašāk, parādīt, ka katrs bērns var! Es gribu bērniem pavērt pasauli un parādīt, cik daudz tai ir, ko dot; ka ir forši nevis smagi mācīties, bet izprast to, ko un kāpēc tu mācies un dari, un parādīt, kā tas var dzīvē noderēt!” 

Kā vienu no iedvesmojošākajām dzīves skolotājām Madara min savu sākumskolas audzinātāju: “Apbrīnoju, ka skolotājai vienmēr atrodas, par ko runāt ar mani visos vecumos – kā mazu meitēnu, kā spurainu pusaudzi un nu jau gatavojoties iet skolā kā skolotājai.” Madara atzīst, ka bijušas arī asaras, kad bijis jāpaliek pēc stundām darbus paveikt kārtīgāk, taču arī tas pieder pie izaugsmes. “Viņa atbalstīja radošo domāšanu un jaunas idejas, iedrošināja darīt vairāk, saskatot talantu vai vienkārši interesi par kādu lietu, mēģināja skolēnu ievirzīt uz pareizo pulciņu vai aktivitāti. Viņa iepazīstināja mani ar mākslas pulciņa skolotāju, un nu man ir dizainera diploms.” 

Madara izvēlējās sievietēm neierastu studiju virzienu un programmas laikā bija zēnu mājturības skolotāja. “Vēlos parādīt, ka nav nekādas nozīmes – tu esi puisis vai meitene, galvenais, kas ir sirdī un galvā.” Lai to panāktu, Madara rūpējās, lai viņas skolēni ar prieku tiecas pēc sava darba rezultāta, mācās no kļūdām un pastāvīgi uzlabo savu sniegumu. Tam palīdzēs viena gudra lāča (Vinnija Pūka) teiciens: “Tu esi drosmīgāks, nekā tev liekas, stiprāks, nekā tev šķiet, un gudrāks, nekā tu domā.”

Pašlaik (2024) Madara ir Ikšķiles Brīvās skolas cilvēkresursu eksperte.