Inese Vilciņa

“Nekad nebiju domājusi strādāt izglītības jomā, man pret to bija zināmi aizspriedumi, bet dzīve apgriezās kājām gaisā un es nonācu darbā bērnudārzā,” par savu ceļu pie pedagoģijas stāsta Inese un atklāj, ka pēc diviem gadiem darbā ar maziem bērniem ilūziju par skolotāja darbu viņai nebija. “Tas ir grūts, ļoti intensīvs darbs un nemitīgi rāda, kāds esi tu pats. Tomēr tā vērtība, radošums, patiesās emocijas un rezultāti ir iedvesmojoši un mudina šajā sfērā iesaistīties pilnībā.”

Bet kā ieinteresēt bērnus mācībās tā, lai viņi gribētu mācīties visu mūšu? Šī jautājuma atbildes meklējumiem Inese vēlējās nodoties ar īpašu atdevi. “Es vēlos, lai mani skolēni nebaidās uzdot jautājumus, šaubīties un kļūdīties.” Vislielākais gandarījums Inesei būtu, ja bērni justos droši domāt paši un reizē ar prieku apgūtu jaunas zināšanas.

Un tā, kopā ar skolēniem meklējot harmoniju starp sadarbību un neatkarību, Inese prātā paturēja šo: “Līdzdalība dzīvē, patstāvība domās, alkas zināšanās.”

Šobrīd (2024) Inese ir izglītības metodiķe un skolotāja Rīgas 72. vidusskolā. Viņas motivācija ir darīt labāko, ko var, lai pēc iespējas vairāk bērnu iegūtu kvalitatīvāku, labāku izglītību. Viņa tic, ka izglītība ir atslēga.