daiga tirzmale

“Divu gadu laikā, strādājot skolā programmas ietvaros, lietas, ko tiešām attīstīju, ir laika plānošana, darbu organizēšana un prioritāšu izvirzīšana, kā arī pašdisciplīna. Strādājot skolā, tev vienkārši ir jābūt formā katru rītu, turklāt ar iepriekš izplānotām stundām, sagatavotiem materiāliem un mērķi, ko šajā dienā skolēnam ir jāiemācās. Tas prasa saņemties un pljānot savu darbu un laiku, nevis ļauties plūsmai. Turklāt skolā bieži saskaries ar situācijām, kas prasa tūlītēju risinājumu vai darbību, tādēļ attīsti arī problēmu risināšanas prasmes. Es iemācījos vairāk koncentrēties nevis uz pašu problēmu un iestigt tajā, bet gan meklēt risinājumus un domāt, ko es ar to varu darīt. Nekad iepriekš arī nebiju izvirzījusi sev tik konkrētus mērķus un izvērtējusi savu darbību izaugsmes perspektīvā.

Manuprāt, tas, ko bērnam, jaunietim vai pieaugušajam ir jāiemācās jebkurā izglītības solī un līmenī, ir prasmes, kas ir vajadzīgas ikdienas dzīvē, darba tirgū un tml. Prasme izteikt viedokli, pamatot to, meklēt, atlasīt un lietot informāciju, lai radītu ko jaunu, nospraust sev mēķi un virzīties uz to. Ja cilvēks apgūst šīs tik ļoti noderīgās lietas no mazotnes, viņš ir spējīgs pielāgoties situācijai un mācīties to,ā kas viņam ir vajadzīgs.

Svarīga lieta, kur skolotājs var palīdzēt, un it sevišķi tas attiecas uz dabaszinātnēm, ir ļaut un arī mācīt skolēnam domāt ārpus rāmjiem, jo katra ģeniāla atklājuma pirmsākumā ir kāda traka ideja vai sapnis. Tik milzīgu spēku sevī slēpj jautājuma “kāpēc” uzdošana mācoties – gan dabas, gan humanitārajās zinātnēs.”