Anna Gabriša

Anna sevi raksturo kā optimisti ar latgalietes spītu, kas iesākto allaž padara līdz galam. Ja Anna ar kaut ko aizraujas, tad ar dubultu degsmi to klāsta un māca citiem. Studiju gados Anna darbojusies Studentu parlamentā un piedalījusies studentu konferencēs. Anna iestājas par vienlīdzību un taisnīgumu, uzskata, ka visi ir vienlīdzīgi, tikai dažādās attīstības pakāpēs. “Apzinos, ka skolotājam ir jāievēro zināmas robežas, tomēr uzskatu, ka skolotājs kā draugs sasniedz daudz vairāk nekā skolotājs kā bieds.”

Ķīmijā Annu ieinteresējusi skolotāja, vēlāk — universitātes pasniedzēji. Par savu nozari Anna Gabriša stāsta ar sajūsmu: “Ķīmija ir ļoti saistoša. Tā gan prasa no cilvēka diezgan daudz, bet gala rezultāts ir pūļu vērts. Ķīmija ir visapkārt — parfimērijā, medikamentos, degvielā, būvmateriālos, apģērbā, pārtikā, pirotehnikā. Lielākajā daļā profesiju ir nepieciešamas kaut vai nelielas ķīmijas pamatzināšanas. Ja skolēnus prot ieinteresēt ķīmijā, tad viņi aizraujas. Man tādi skolotāji ir bijuši, un lielākais gandarījums būtu par šādu skolotāju kļūt!”

Nekur nav tik dažāda sabiedrība kā skolā – tik dažādi mērķi, intereses, skatījumi, attieksmes, atšķirīgas personības. Tas ir izaicinājums – šādā sabiedrībā iekļauties, mācīties no tās, mācīt to un palīdzēt tai pilnveidoties. Apzinos, ka mācīt – tas ir ļoti atbildīgi, tas nozīmē veidot otra cilvēka likteni. Kā skolotāja gribu parādīt, ka var mācīt citādāk nekā ierasts.

Nepiepildīta iecere par skolotāja darbu manī dzīvoja ilgu laiku. Iespējamā misija pamudināja to īstenot. Ja neatsauktos, tad vēlāk to nožēlotu.

Dzīve rādīs, kāda es būšu, kas ar mani notiks, bet šī programma noteikti ietekmēs tālākos mērķus un sapņus!” stāsta Anna, uzsākot programmas gaitas.